Reportāžas

Ivara Turovska piemiņas čempionāts bijušā tiesneša skatījumā
30.01.2012

Nebiju domājis izteikties par aizvadīto čempionātu, tomēr daži apsvērumi, tai skaitā galvenā tiesneša Ulda Apsalona aicinājums izteikties par čempionātu „kamēr tas ir vēl svaigā atmiņā”, lika man  uzrakstīt šīs rindas.

Četru gadu laikā kopš notiek atklātais individuālais erudīcijas čempionāts, tas ir kļuvis ja ne par nozīmīgāko (tāds ir krustvārdu čempionāts, galvenokārt dalībnieku skaita ziņā), tad par  formas un satura ziņā interesantāko oficiālo LEL pasākumu gan. Tēžu veidā izteikšu savas subjektīvās domas (kaut kas iespējams sasauksies ar to, kas bija U. Apsalona un P. Veidemaņa rakstos ) par aizvadītā čempionāta veiksmēm un neveiksmēm, plusiem un mīnusiem, kas man sanāca vienādā skaitā – pa septiņiem.

Veiksmes un plusi.

  1. Par Ivara Turovska piemiņu. Tas ir lieliski, ka mēs, nosaukdami aizvadīto čempionātu Ivara Turovska vārdā, savā veidā izrādījām cieņu aizgājējam, mūsu līgas pēdējo gadu simbolam.
  2. Par čempionāta vadīšanu. Vienmēr esmu ar sajūsmu un, neslēpšu, ar nelielu skaudību vērojis kā galvenais tiesnesis (GT) Uldis Apsalons vada nodarbības. Viņa izpildījumā tas ir šovs šī vārda labākajā nozīmē. Iespējams dažs labs Latvijas teātris, teleradio, izpriecu vai ceremoniālā iestāde Ulda personā ir zaudējusi labu „kadru”.
  3. Par „līnijtiesnešiem”. GT palīgi bija nevainojami. Nebija nevienas pretenzijas par hronometrista-skaitītāja Daiņa Sūnas un datoristes Anitas Zaļaiskalnes  darbu.
  4. Par intrigu. Pirmo reizi čempionāta vēsturē nebija acīmredzamu favorītu. Domāju, ka reālas iespējas uzvarēt bija vismaz sešiem dalībniekiem. Uzvaru no zaudējuma atsevišķos dueļos izšķīra nianses. Arī nākošais uzvarētājs ceturtdaļfināla duelī uzvarēja „izlīzdams pa adatas aci”.
  5. Par jautājumiem. Tie bija samērā interesanti un daudzveidīgi, izņemot divus negatīvus aspektus, kas minēti 5. un 6. neveiksmju un mīnusu punktā.
  6. Par balvām.  Man joprojām ir noslēpums kā ar minimāliem finansu līdzekļiem tiek panākts maksimālais efekts diplomu un balvu kvantitātē un kvalitātē, pie tam vienmēr, ne tikai šajā pasākumā. Šo noslēpumu laikam zina tikai viens cilvēks (trīsreiz miniet –kurš!).
  7. Par konfektēm. Man kā hroniskam nedzērājam un nesmēķētājam (tāpēc saldummīlim) ļoti patīk ideja erudītos skatītājus un klausītājus apbalvot ar konfektēm. Var apsvērt ideju nākošajā čempionātā dot kādus augļus, piemēram, banānus vai mandarīnus!

Neveiksmes un mīnusi.

  1. Par atklātumu. Čempionāta oficiālajā nosaukumā „LEL atklātais individuālais erudīcijas čempionāts” diemžēl vairs neatbilst patiesībai vārds „atklātais”. Galvenā doma pirms četriem gadiem ierosinot rīkot šāda veida pasākumu, bija sapulcināt vienā laikā vienā telpā maksimāli daudz erudītākos, latviešu valodu pārzinošos cilvēkus (arī krievvalodīgos „znatokus”, pat ārzemju latviešus) un noskaidrot erudītāko. Ja pirmajos gados pasākumā piedalījās neliels skaits LEL nebiedru, kas nopietni konkurēja ar LEL biedriem, tad  šogad čempionāts, diemžēl, jau bija LEL iekšējā lieta (nezinu, vai 7. vietu ieguvušais A.  Bautris ir LEL biedrs). Iemesli tam var būt vairāki. Galvenais, manuprāt, nepietiekamā aģitācija un propaganda. Vienmēr jāatceras, ka mums ir darīšana ar „Homo sapiens leticus”, kura gēnos mājo nejaukais vīruss „Kotaesesjauneko”!
  2. Par kavēšanos. Kaut kā neērti aizrādīt par to, ka nodarbībai jāsākas laikus. Šoreiz tas bija vairāk kā 15 „pieklājības minūtes”, pat lielu mākslinieku stunda. Ceru un ticu, ka šādi pārpratumi turpmāk neatkārtosies.
  3. Par jauno orgānu. Pēc 2011. gada skaļās prāvas „Bajārs pret Insbergu” LEL kopsapulcē tika izveidots jauns orgāns:  šķīrējtiesa trīs cilvēku sastāvā. 14. janvārī šim orgānam ,diemžēl, bija daudz darba. Brīžiem tas izskatījās jocīgi, kad trijotnei ( vienreiz tā pārvērtās par divotni, kad bija jālemj par trešā duelējošā biedra likteni ) pārdesmit sekunžu laikā, skaļajā aktīvo skatītāju un dalībnieku ielenkumā bija jālemj par punkta vai tā daļas došanu vai nedošanu. Uzskatīju, uzskatu un turpmāk uzskatīšu, ka galīgo lēmumu par punkta piešķiršanu vai nepiešķiršanu individuālā čempionāta finālā un komandu čempionātā pieņem tikai galvenais tiesnesis. Protams, strīdus situācijās viņs var konsultēties gan ar šo orgānu, gan palīgiem, skatītājiem , internetu, 1188 utt.
  4. Par daļskaitļiem. Vienalga kādos punktos vai to daļās (daļskaitļos) tiek mērītas zināšanas parastajās nodarbībās, jo tam nav būtiskas nozīmes. Atklātajam čempionātam, tāpat kā komandu čempionātam , ir sava specifika. Šeit gandrīz pareizas, pārsvarā pareizas, puspareizas, pusnepareizas, gandrīz nepareizas utt. atbildes un līdz ar to 0.7, 0.5, 0.3, 0.005 vai sazin vēl kādi daļskaitļi rada pārpratumus un konfliktsituācijas, kā arī lieku darbu augstāk minētajam orgānam. No tā turpmāk vajadzētu izvairīties un zināšanas vērtēt tikai ar veseliem skaitļiem. 
    Starp citu, veicu nesarežģītus aritmētiskus aprēķinus (kopējo punktu skaitu 91.6 izdalīju ar dalībnieku skaitu visos dueļos 24) un noskaidroju, ka 14. janvāra finālsacensībās vidēji dalībnieks ieguvis 3.81666 ... punktus. Pie tik maza punktu skaita nav lielas nozīmes, vai dalībnieka atbilde tiek novērtēta ar veselu punktu vai kādu daļskaitļa punktu.
  5. Par pakāpeniskumu. Piedodiet par tautoloģiju, bet pakāpenisko jautājumu „sāls” ir to pakāpeniskums, t.i., kāda objekta vai subjekta atšifrēšanu pēc dotajiem formulējumiem jāsāk ar grūtāko fomulējumu, pakāpeniski pārejot uz vieglākiem. GT to bija aizmirsis vai arī pārpratis pakāpenisko jautājumu būtību un bieži iesāka ar pašu, manuprāt, vieglāko.
  6. Par aktualitātēm.  Manuprāt, nesamērīgi daudz, pie tam dažādās tēmās,  bija jautājumu par  nebūtiskām šībrīža aktualitātēm. Šaubos, vai tādā nopietnā pasākumā kā erudīcijas čempionāts ir jāiekļauj jautājumi par ministru uzvārdiem un vārdiem, augstskolu rektoriem, mazpazīstamu sabiedrisku organizāciju vadītājiem vai pavārgrāmatu autoriem, kas pēc gada jau, iespējams, būs nogrimuši Lētā. No otras puses, kaut kas šajā jomā tomēr ir jāzina. Manuprāt optimālu risinājumu piedāvāja Gints Rasa, kurš ierosināja tamlīdzīgus jautājumus apvienot atsevišķā tēmā ar nosaukumu „Aktualitātes”, „Jaunumi” utt., lai tādi īgņas kā Insbergs varētu no tās atteikties.
  7. Par telpu. 301. auditorija daudzējādā ziņā ir ļoti laba. Tai ir tikai viens, toties liels, trūkums – sliktā hidro un, sevišķi, termoizolācija. Tas sevišķi bija jūtams 14. janvārī: pirmkārt , čempionāta tradicionālā ilguma dēļ, otrkārt – skatīt  2. punktu. Tā jau var „saķert” ne tikai Rhinitis vai Parotitis, bet arī, nedod dievs, Pneumonia! Pilnīgi nopietns, naudas ziņā lēts, ierosinājums līgas vadībai: pāris dienu pirms februāra (mēnesi profesionālie klimata pareģi sola aukstu!) nodarbības ierasties 301-jā un aizlīmēt logu starpas. Biedri, un varbūt pat RTU administrācija, Jūs novērtēs!

 

Noslēgumā

  1. Par I. Turovska balvu. Jau ceturto gadu aktīvi aģitēju par ceļojošo balvu individuālā čempionāta un krustvārdu čempionāta uzvarētājiem, attiecīgi I. Turovska balvu (kausu) un D. Šmites balvu (kausu), taču, runājot Krilova fabulas vārdiem „vezums joprojām ir tai pašā vietā”. Laikam esmu slikts aģitators, vai arī tur slēpjas kaut kādi man nezināmi zemūdens akmeņi. Tomēr ceru, ka nākošā, 5. čempionāta uzvarētājs beidzot turēs savās rokās unikālo I. Turovska balvu!
  2. Par nākotni. Atklātajam čempionātam arī nākotnē noteikti jābūt būtu būtam! Tāds pasākums vienkārši nedrīkst nebūt! Jānovērš tikai augstāk minētos trūkumus un nepilnības.

Ar cieņu,
V. Insbergs 



      Atpakaļ