Vecenītēm par godu
05.11.2013

---

Vecenīte - veca sieviete (ar sirsnīgu emocionālu noskaņu).
Vecene (sarunvalodā) - veca sieviete; arī neglīta, ļauna sieviete.
(„Latviešu literārās valodas vārdnīca”, 8. sējums, 333. lappuse).

Sezonas trešā nodarbība būs veltīta divām vecenītēm. Pirmā un mīļākā no tām ir mūsu Latvija, kas 18. novembrī atzīmēs solīdu, pusapaļu 95 gadu jubileju. Mūsu vecenītei par godu būs divi uzdevumi (viens liels, viens mazs) un liela krustvārdu mīkla.

Otras vecenītes gadu skaits, salīdzinot ar mūsējo, ir kā pensionāres ar stāžu gadu skaits pret mazmazmeitas pirmklasnieces gadu skaitu. Kas ir šī otra vecenīte? Nesaukšu vārdā, toties došu uzvedinošu faktu: viņa šī gada jūlija sākumā atzīmēja 237. (!) gadadienu! Jāpiezīmē, ka svešā vecenīte sevi uzskata par labāko, skaistāko un pareizāko vecenīti pasaulē. Viņa ļoti dusmojas, ja kāda cita pasaules vecenīte iespītējas un neuzskata viņu par labāko, skaistāko un pareizāko! Tādā gadījumā svešā vecenīte bargi krata ar pirkstu nepaklausīgajai. Ja tas nelīdz, viņa sūta savus pavalstniekus ar kārtīgu žagaru bunti uz spītnieces māju, lai nepaklausīgo nopērtu! Tāpēc nopērtās tik ļoti apvainojas uz viņas pavalstniekiem un viņu pašu, ka saukā to par veceni! Starp citu, mūsu vecenīte ir īpaši rātna un paklausīga vecenīte. Viņa nekad nerunā pretī ne tikai 237-gadīgajai, bet arī citām kaut cik ietekmīgām pasaules vecenītēm. Neskatoties uz to, nezin kāpēc mūsu vecenīti viena otra kaimiņu vecenīte ne īpaši ieredz. Bet tas jau ir cits stāsts, kas uz lietu neattiecas.

Uz lietu attiecas tas, ka svešajai vecenītei par godu ciemos vecenītē Anglijā aizbraukušais Uldis Apsalons sarūpējis paliela apjoma uzdevumu. Uzdevums formas ziņā solās būt līdzīgs vecenītei Vācijai veltītajam uzdevumam, ko mēs risinājām šī gada aprīlī.

Tiekamies 9. novembrī tajā pašā vietā un laikā: Meža ielā 1, Rīgā, kādu brīsniņu pirms vienpadsmitiem. Līdzi jāņem ierastā amunīcija!

LEL galvenais tiesnesis Viktors Insbergs