Reportāžas

Atskats uz LEL atklātā individuālo erudīcijas čempionāta fināla sacensībām
23.01.2012


14. janvārī notika jau 4. indivuduālā  erudīcijas čempionāta fināls. Pirmais, kurā nepiedalījās Ivars Turovskis.

Interesanti, kā būs izmainījusies tiesāšana, jautājumi, un, galu galā rezultāti, Uldim Apsalonam tiesneša amatā nomainot Viktoru Insbergu? Rezultāti- gan izmainījušies, gan nē. Iepriekš 12 sacensoņi nu nekādi nesatilpa 8 punktos, toties šoreiz vesela punkta atstarpe no nākamā jau bija krietns atrāviens. No otras puses, laikam jau priekšsacīkstēs jautājumu bija gana, jo nebija tāda veida pārsteigumu, kā viena vai otra dalībnieka negaidīti zema vai augsta vieta. Pirmais četrinieks sastāvēja no pērnā gada pirmā piecnieka pilsoņiem (bez Jāņa Barbana, kurš nepiedalījās, un, protams, Ivara) un debitanta Viktora, par kura atrašanos tabulas augšgalā nez kāpēc neviens nebrīnījās.

Sistēma palikusi tā pati vecā- 12 finālisti, no kuriem pirmie 4 pēc priekšsacīkšu rezultātiem pirmo kārtu vēroja no malas, bet atlikušie 8 noskaidroja četrus ceturtdaļfinālistus.

Bez pretenzijām tika pieņemts ierosinājums laika ekonomijas nolūkā visas 16 tēmas izspēlēt tādā secībā, kā Uldim bija labpaticies tās uzrakstīt uz tāfeles, nevis gari filozofēt kurš jautājums tad varētu būt nākamais. Filozofēšanai jau tāpat bija sava vieta- kad dalībnieki izvēlējās, kuras tēmas atmest. Pat šī relatīvi vienkāršā darbība atklāja divu skolu esamību. “Sieviešu” taktika bija izmest tēmas, par kurām bija pamatotas aizdomas, ka pretiniekam tās pārāk labi patiks, “vīriešu” taktika bija ar mazāku viltības devu- nost ar nepazīstamām lietām. Aizsteidzoties notikumiem priekšā, liekas jau, ka laika ekonomija rezultātus neietekmēja, jo tikai viena spēle ilga līdz pēdējam jautājumam, un vēl vienā pat bija jāliek lietā papildjautājumi- no atmesto tēmu skaita. Pārējās spēles beidzās priekšlaikus, vienam iegūstot varbūt ne lielu, bet atlikušajā distancē neatgūstamu pārsvaru. Laika ekonomijas blakusefekts izrādījās gandrīz pilnīga vēstures un tehnikas nonievāšana, jo šīs lietas alfabēta īpatnību dēļ bija rindā pēdējās, un līdz viņām nonāca labi ja pāris reizes. Līdz ar to palikām nezinot, kā vēstures jautājumus traktē Uldis, un cik liela sajēga par vēsturi un tehniku ir pašiem. Un kāds tehnikas vai vēstures entuziasts varbūt tomēr saņēma punktos precīzi nesarēķināmu, bet cīņassparu sagraujošu triecienu, tehnikas vietā būdams spiests cīnīties mūzikas frontē.

Pirmajā kārtā, astotdaļfinālos, regulāri pa mizu ir dabūjuši tie, kas priekšsacīkstēs bijuši veiksmīgāki par savu sāncensi, tāpēc nevienu nepārsteidza, ka arī šoreiz divi tabulas augšdaļas iemītnieki ātri pārgāja skatītāju rindās. Kas drusku pārsteidza- divi dalībnieki savu piedalīšanos beidza, netiekot pat pie viena punkta. Acīmredzot, katram tomēr ir “savi” un “ne savi” jautājumi, un varbūt reizēm pat labi pazīstamā sabiedrībā piemetas lampu drudzis. Jo vēlāk, jau no skatītāju vietām par konfektēm cīnoties, izrādījās, ka gan Gintam, gan Ēvaldam, gan arī Albertam ir skaidri visi jautājumi, ar ko netika galā pusfinālisti un finālisti, un skaidri bija arī tie, uz kuriem finālisti kaut kā atbildēt spēja.

Otrā kārta, ceturtdaļfināli, apliecināja, ka priekšsacīkšu rezultāti tomēr ir zināms atskaites punkts. Tāpat kā pērn, arī šoreiz labi atpūtušies pirmie četri onkuļi tā arī palika pirmie, pusfinālā neielaižot nevienu nepiederošu.

Divi pusfināli un spēles par trešo un pirmo vietu lieku reizi apstiprināja jau tāpat zināmu patiesību- kļūdīties nedrīkst. Distance ir par īsu, lai varētu cerēt, ka pretinieks paspēs atbildēt ar līdzīgu pieklājības žestu.

Secinājumi.

  1. Nākamreiz tādā vai citādā veidā jāpanāk, ka arī alfabēta beigu gals netiek nonievāts. Piemēram, katrai spēlei jautājumus sagrupējot pa savam, un spēli uzsākot nevis katru reizi ar astronomiju, bet gan ar jautājumu Nr 1, kas var izrādīties gan šis, gan tas. Tādā veidā varēs gan laiku ekonomēt, gan daudzveidību palielināt.
  2. Operēšana ar puspunktiem un 0,3 punktiem ir grūtāk uztverama, un rada nelielus konfliktus. Toties ļauj iedzinējam drusku ilgāk spirināties un saglabāt interesi par dzīvi. Konfliktus jāiznīdē pašā saknē, tiesnesim jau iepriekš nosakot, kā un cik punktus skaitīt par puspareizu atbildi.
  3. Vairāk mīlēsim tādas veselīgas lietas, kā dabu, sportu un mākslu, nevis 5 gadījumos no 11 atsacīsimies šos jautājumus vispār apspriest. Un reizi par visām reizēm, beidzot atcerēsimies, kā sauc Latvijā vienīgo diskmēļu dzimtas sugu.

Pēteris Veidemanis 




      Atpakaļ